No vēstures zināms, ka pēc Maķedonijas Aleksandra nāves viņa varenā impērija saira. Ēģiptē sāka valdīt Ptolemjas I (305-285 g.p.m.ē.), kas Aleksandrijā nodibināja ievērojamu zinātnisko centru – Muzeju, kura bibliotēkā atradās ap 700 000darbu. No III gadsimta līdz II gadsimtam Aleksandrijā darbojās tā laika izcilākie matemātiķi Eiklīds, Eratostens, Apolons. Ar šo matemātikas skolu cieši saistīts bija arī Sirakūzu zinātnieks Arhimēds.
Par Eiklīda dzīvi zināms ļoti maz. Sengrieķu matemātiķis Paps (3.-4. gs.), kas uzrakstījis komentārus Eiklīda „Elementiem”, kādā no saviem darbiem raksturo Eiklīdu kā sevišķi godīgu, klusu un neatkarīgu cilvēku. Cits grieķu filozofs un matemātiķis – Prokls (5. gs.) stāsta, ka reiz ķeizars Ptolemajs I vaicājis vai tiešām nav iespējams atrast citu, īsāku un mazāk nogurdinošu ceļu ģeometrijā nekā to, kas aplūkots darbā „Elementi”. Eikīds tad atbildējis:”Ķeizariem nav īpaša ceļa ģeometrijā.” Citā gadījumā kāds cilvēks, kas sācis mācīties pie Eiklīda ģeometriju, jautājis, cik viņš varēšot nopelnīt, ja visu iemācīšoties. Eiklīds pasaucis vergu un teicis: „Dod viņam trīs grašus, jo nabadziņš grib ar mācīšanos pelnīt naudu.”…
