Dabiskās tiesības jau kopš seniem laikiem ir bijis viens no svarīgākajiem tiesību teorijas jautājumiem. Dabisko tiesību skola ir vissenākā tiesību skola, kuras pārstāvji uzskata, ka dabiskās tiesības ir patiesās un īstās tiesības, kuras devusi pati daba, tiesības, kuras ir katra indivīda eksistences minimums. Šīs tiesības ir augstāk vērtējamas par pozitīvajām tiesībām.
Gadsimtiem ejot, izpratne par dabisko tiesību būtību un saturu ir mainījusies, tās ir papildinātas ar jaunām tiesībām, līdzās jau pastāvošajām. Gadsimtiem ejot, dabisko tiesību loma ir aizvien palielinājusies, cilvēki arvien noteiktāk apzinās savas pamattiesības un tiecas pēc tā, lai tiktu ievērotas un atzītas viņu „dabas dotās” tiesības. Laika gaitā palielinās tendence iestrādāt dabiskās tiesības valstu konstitūcijās un normatīvajos aktos, kā arī konvencijās un citos starptautiskos dokumentos, piešķirot tām likuma spēku, līdz ar to kļūstot jau par pozitīvajām tiesībām, tādēļ, manuprāt, šis temats ir aktuāls arī mūsdienās.
Dabisko tiesību ideja ir pastāvējusi vienmēr, neskatoties uz to, ka mainījušies un pārveidojušies uzskati par šo tiesību būtību. Lai novērtētu dabisko tiesību svarīgumu mūsdienās, manuprāt, ir svarīgi atskatīties pagātnē, lai rastu dziļāku priekšstatu par to, kā dabisko tiesību ideja ir radusies un tās evolūcijas svarīgākās iezīmes.…
