1. PROBLĒMSITUĀCIJAS RISINĀŠANA
Bērnu vecums: 6 gadi (15 bērni)
Problēma: Vai vēju var redzēt?
Iespējamais secinājums: pašu vēju nevar redzēt, bet to var sajust, kā arī redzēt vēja radīto kustību.
Vide: grupā un bērnudārza teritorijā.
Materiāli: kociņš; krāsains kartons un saspraude.
Darbības organizācijas veids:
rīta aplis – frontāli;
nodarbība – darbs grupās;
pēcpusdiena – individuāli.
Sasveicinos ar katru bērnu atsevišķi.
Aicinu bērnus atminēt mīklu: „Dzirdēt var, bet redzēt nevar; sajust var, bet noķert nevar”. (vējš)
Jautāju bērniem, kāds ārā bija laiks, kad nācāt uz dārziņu. Kopīgi noskaidrojam, ka šodien ārā pūš stiprs vējš. Jautāju bērniem, kā mēs varam zināt, ka ārā ir vējš? (vējš šūpo koku zarus, nes uz ielas sakritušās lapas).
Jautāju bērniem: „Vai vēju var redzēt”? Pēc šā jautājuma sākas diskusijas. Daži domā, ka var redzēt, citi – ka nē.
Aicinu bērnus sadalīties grupās, lai izgatavot tādu ierīci, kuru darbinātu vējš (papīra vējdzirnavas). Izgatavojam tās un nesam ārā, lai pārbaudītu. Mēs redzam, kā vējš darbina šīs vējdzirnavas, bet vai mēs redzam pašu vēju.
Pašanalīze: Izvirzot šādu problēmsituāciju, vēlējos bērniem parādīt, ka vēju nevar redzēt, bet var to sajust. Bērniem lielu interesi radīja vējdzirnavu gatavošana.
…
