Liela nozīme A. Alksnim bija arī pirmās mākslinieku apvienības „Rūķis” izveidošanā. 19.gs 90. gados latviešu stājglezniecībā iezīmējās straujš kvalitatīvus pacēlums. Tas pirmām kārtām bija izskaidrojams ar to, ka, jau sākot ar 80.gadiem, Pēterburgas mākslas mācību iestādēs arvien kuplākā skaitā pulcējās topošie latviešu mākslinieki, kas aktīvi uztvēra jaunās laikmeta vēsmas. Tajā laikā ne tikai Pēterburgas, bet visas Krievijas dzīvi noteica Ceļojošo izstāžu biedrības, kas šajā laikā bija sasniegušas kulmināciju un kļuvušas par nozīmīgāko parādību krievu mākslas dzīvē. Tas pozitīvi ietekmēja arī latviešu māksliniekus, kuri apvienojās pulciņā „Rūķis”, kas savukārt centās iezīmēt latviešu tēlotāja mākslas jaunās perspektīvas un izstrādāt savus estētikas principus, kuri ļāva pacelt latviešu glezniecību jaunā pakāpē. Pulciņā darbojās daudzi mākslinieki, tostarp gleznotāji Jānis Rozentāls, Vilhelms Purvītis, Jānis Valters, Artūrs Baumanis, grafiķis Rihards Zariņš, tēlnieki Gustavs Šķilters un Teodors Zaļkalns, lietišķās mākslas pārstāvis Jūlijs Madernieks, mūziķis Emīls Dārziņš. Formāli pulciņš pastāvēja līdz 1910. gadam.…
