-
Veco ļaužu psiholoģija
Novērtēts!
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Vecums – pēdējais cilvēka organisma attīstības posms | 3 | |
| Veco cilvēku problemātika | 4 | |
| Tipoloģiskās īpatnības | 5 | |
| Individuālie novecošanas veidi | 6 | |
| Cilvēku novecošanās psiholoģiskie aspekti | 7 | |
| Vecumīpatnības posmā no 65 gadiem | 7 |
Pēc psihologu domām, vecums ir pēdējais cilvēka organisma attīstības posms.Šajā procesā tas notiek pa lejupslīdošu taisni. Un vēl – vecums ir organisma fizioloģiska novājēšana un interešu loka sašaurināšanās sakarā ar psihes izmaiņām.
B.Neugartens 1974. gadā izveidoja veco cilvēku iedalījumu pēc hronoloģiskā vecuma :
agrais vecums (55 – 75 g.);
vēlais vecums (virs 75 g.),
Rinleiss 1986.gadā vēl izdalīja
agro vecumu (65 – 74 g.),
bet D.Bromlejs izstrādāja 3 cilvēka novecošanās fāzes :
aiziešana no darba (65 – 70 g.);
vecums (70 un vairāk gadu);
sabrukums, degradācija, slimīgs vecums un nāve (līdz 110 gadiem).
Dobeles rajona statistikas pārvaldes dati liecina par to, ka 1991 gadā Dobeles rajonā bija 44828 iedzīvotāju, pēc tam katru gadu samazinājās, līdz 2002.gada sākumā rajonā dzīvoja tikai 39791 iedzīvotājs.
2001.gadā Dobeles rajonā kopumā piedzimuši 360, bet miruši 487 iedzīvotāji. Līdz ar to dabiskais pieaugums ir - 127 ( Centrālas statistikas pārvaldes iedzīvotāju statistikas daļa).
…
1. Vecums – pēdējais cilvēka organisma attīstības posms .…3 1.1. Veco cilvēku problemātika………………………………..4 1.2. Tipoloģiskās īpatnības……………………………………..5 2. Individuālie novecošanas veidi…………………………………...6 2.1. Cilvēku novecošanās psiholoģiskie aspekti……………7 2.2. Vecumīpatnības posmā no 65 gadiem
