Filozofija ir radusies no mīta, arvien sarežģītākus jautājumus cilvēks sāka uzdot savas un sabiedrības attīstības rezultātā. Sākotnējais lietu un parādību izskaidrojums bija mīts, kas laika gaitā pārvērtās par zināšanām, mēģinot skaidrot norises no sava skatu punkta.
Cilvēks ir spējīgs izzināt pasauli tikai ar tādas precizitātes pakāpi, kādu nosaka izmantojamie izziņas līdzekļi. Apkārtējā pasaule pastāv objektīvi, respektīvi – neatkarīgi no cilvēka priekšstatiem par to. Taču tā pati pasaule vienlaikus ir arī subjektīva, jo cilvēkam pasaules izpratne ir vienīgais iespējamais objektīvās realitātes variants.
Tiesību filozofijai kā tādai ir dziļa vēsture, kura aizsākās ar ideju par objektīvo dabu, objektīvo tiesību jēgu, kuras nav atkarīgas no oficiālās varas iegribas un patvaļas. Tiesību filozofijas mūžīgais jautājums ir par tiesību un likumu taisnīgumu. Šīs idejas kļuva par izrieta punktu tālākām, ieskaitot arī mūsdienu, uzskatiem un koncepcijām par iekšējo sasaisti un tiesību vienotību, brīvību un taisnīgumu, cilvēka tiesībām un brīvībām u.c. …
