-
Diskriminācijas izplatība Latvijā
7.Filma “Normālu ģimeņu nemēdz būt. Ir tikai mīlošas!”
1.) Dzimumu diskriminācija- Diskriminācija uz dzimuma pamata ir personas negatīva novērtēšana vai sliktāka izturēšanās pret šo personu, balstoties uz dzimumu, nepamatoti atšķirīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem. Diskriminācija uz dzimuma pamata aptver arī diskrimināciju sakarā ar dzimuma maiņu un diskrimināciju, kuras pamatā ir grūtniecība.
Dzimumu stereotipi- Dažādi izplatīti uzskati par to, kādas īpašības ir raksturīgas sievietēm un kādas vīriešiem, kas vieglāk veicas meitenēm un kas zēniem, ko ir pienākums darīt meitenēm un ko zēniem, ir sabiedrībā izplatīti maldīgi pieņēmumi.
2.) Pēc dzimuma sadalījuma 46,23% Latvijas iedzīvotāju ir vīrieši, bet 53,77%- sievietes.
3.) Dzimumu diskriminācija vienmēr ir pastāvējusi un tā arī nekad nekur nepazudīs. Tas ir karš starp vīriešiem un sievietēm, strīdoties par pienākumiem un attiecībām, ģimenēs un darba vietās. Sievietēm un vīriešiem var arī būt labas attiecības, kuri saprot un mēģina palīdzēt viens otram, bet ir arī nesaskaņas starp abiem dzimumiem. Šie stereotipi un uzskati ir no vecajiem laikiem, kad sievietei bija jāsēž mājās, jādzemdē bērni, jātaisa vakariņas, jātīra māja, jāpelna mazāk nekā vīrs. Savukārt vīriešiem ir šie stereotipi un uzskati, ka viņi nedrīkst izrādīt nekādas emocijas, ir jāpelna un jāuztur ģimene, viņi nepiedalās bērna audzināšanā, viņiem ir jādara viss fiziskais darbs. Ar laiku viss mainās, un šie uzskati un stereotipi pamazām vairs nav tik svarīgi, jo tagad pastāv vienlīdzība starp dzimumiem. Pastāv kašķi un nesaskaņas, jo kā jau vairākas reizes esmu minējusi, ka stereotipi un uzskati ir nodoti no paaudzes uz paaudzi.
…
1.) Rases diskriminācija- nozīmē jebkuru atšķirību, izņēmumu, ierobežojumu vai priekšrocību, kuri pamatojas uz rases, ādas krāsas, ģints, nacionālās vai etniskās izcelšanās principiem un kuru mērķis vai sekas ir iznīcināt vai mazināt cilvēka tiesību un pamatbrīvību atzīšanu politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras vai jebkurā citā sabiedrības dzīves jomā, kā arī šo tiesību un pamatbrīvību izmantošanu vai realizēšanu uz vienlīdzības pamatiem. Aizspriedumi- ir objektīvi nepamatoti stereotipi (pieņēmumi un emocijas) par kādu cilvēku, cilvēku grupu vai sabiedrības parādību. Pamatā ir nepareizi, kļūdaini vispārinājumi, kā arī strikta un nelokāma attieksme. 2.) No Latvijā dzīvojošajiem nedaudz vairāk kā 2,2 miljoniem iedzīvotāju 82,9% ir Latvijas psilsoņi, 14,6%- Latvijas nepilsoņi, 1,64%- Krievijas pilsoņi un pārējie 0,86%- citu valstu piederīgie. 3.) Protams, ka nav viegli noskatīties, kā citi cilvēki maina savu attieksmi, ķermeņa kustības un sejas izteiksmes, kad ierauga citas kultūras cilvēkus. Katrai tautai ir savi stereotipi, aizspriedumi un viedokļi, bet tas nenozīmē ka šie stereotipi, un aizspriedumi ir patiesi. Visas zināšanas pa citām kultūrām ir nākušas un nodotas no paaudzes uz paaudzi, tāpēc arī sabiedrība reaģē šādi, jo kamēr pašiem nebūs bijusi pieredze ar citām kultūras cilvēkiem. Tikmēr šie stereotipi, aizspriedumi un viedokļi nemainīsies. Sabiedrība tic šiem stereotipiem, aizspriedumiem un viedokļiem, jo vieglāk ir ticēt nevis iepazīt, saprast un pašiem uzzināt, kāda patiesībā ir citu tautu kultūras. Mūsdienās šie stereotipi un aizspriedumi par citām tautu kultūrām sāk mainīties, jo cilvēkiem tagad ir daudz vairāk iespēju un informācijas uzzināt kā mainās pasaule, un kā tai līdzi arī mainās cilvēki.
