Latviešu zemnieku pašapziņa cēlās līdz ar zemnieku saimnieciskā un sociālā stāvokļa uzlabošanos, kā arī pieaugot izglītības līmenim. Sāka dibināt universitātes un skolas, un latvieši sāka celt namus pilsētu nomalēs un sūtīt savus bērnus skolās. Krišjānim Valdemāram bija nozīmīga loma kā ekonomistam. Viņš rosināja zemniekus iepirkt zemi un mājas, mudināja latviešus pievērsties jūras tirdzniecībai. Palielinājās arī fabriku skaits, tām vajadzēja strādniekus, kuri varēja tikt pat līdz meistara līmenim. Radās sociālā noslāņošanās latviešu vidū, laukos nostiprinājās saimnieku kārta.
Industrializācijas rezultātā radās sabiedrība, ko, izplatot jaunlatviešu idejas un veicinot nacionālo atmodu, varēja izmantot kā pamatu, lai latvieši kā tauta iegūtu lielākas tiesības, būdami vācbaltu un rusifikācijas nospiesti.
…
