Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Pamattiesību ideju rašanās | 4 |
1.1. | Pamattiesību ideju aizsākumi | 4 |
1.2. | Pamattiesību dokumenti | 4 |
2. | Cilvēktiesību jēdziens | 5 |
3. | Cilvēktiesību katalogs | 5 |
3.1. | Cilvēktiesību kataloga nepieciešamība | 6 |
4. | Cilvēktiesību piemērošanas pamatjautājumi Latvijā | 7 |
4.1. | Cilvēktiesību teorētiskie pamati | 7 |
5. | Cilvēktiesību konstitucionālais rangs | 8 |
6. | Cilvēktiesību aizsardzības mehānismi Latvijā | 10 |
6.1. | Sūdzības izskatīšana administratīvajās iestādēs | 10 |
7. | Pamattiesību saistība ar valstisko rīcību | 12 |
8. | Personas brīvība un drošība | 13 |
Secinājumi | 14 | |
Izmantotā literatūra | 15 |
Daudzām lietām, ko ikdienā mēs uzskatām par pašsaprotamām, pamatā ir tas, ko saucam par “cilvēktiesībām”.
Cilvēktiesības – pamatbrīvības, pienākumi un uzvedības normas, kas nodrošina cilvēces pastāvēšanu un mēģina uzlabot apstākļus katram atsevišķam indivīdam un visiem kopumā. Cilvēktiesības ir neatņemama daļa un bez tām mēs nevaram eksistēt kā cilvēki. Starptautiski dokumenti uzskata cilvēktiesības par personiskām, likumīgām tiesībām, pilnvarām un brīvībām, kurās ietilpst arī aizliegumi pret dažāda veida valsts un valdību rīcību, kas būtu vērsta pret cilvēkiem. Neviena no šīm pieejām neuzskata cilvēktiesības par “dāvanām”, kuras var atņemt vai aizturēt, kad vien ienāk prātā.
Šīs tiesības ietver tiesības dzīvot brīvē, teikt to, ko domājam un sagaidīt, ka citi pret mums izturēsies taisnīgi un ar cieņu. Šīs tiesības piemīt visiem cilvēkiem, un tās tiek garantētas vairākos dokumentos, to skaitā Eiropas Cilvēktiesību konvencijā.…
Galvenais “cilvēktiesību” mērķis ir aizstāvēt vājos, mazaizsargātos, tos, kas ne vienmēr spēj sevi aizstāvēt. Jūs nekad nedrīkstat aizmirst, ka šādas tiesības piemīt visiem cilvēkiem, ka dzīvot sabiedrībā nozīmē to, ka Jūsu tiesībām jāņem vērā citu tiesības, ka Jūsu brīvība beidzas tur, kur sākas citu cilvēku brīvība. Cilvēktiesības ir galvenās morālās garantijas, kas neatņemami pieder cilvēkiem visās valstīs un kultūrās. Nosaucot šīs garantijas par “tiesībām”, tiek norādīts, ka tās piemīt atsevišķiem indivīdiem, kuri tās var pielietot, ka tām ir visaugstākā prioritāte un to ievērošana ir nevis izvēles jautājums, bet tā ir obligāta. Cilvēktiesības ir universālas tādā nozīmē, ka tās piemīt visiem cilvēkiem, un tās bauda visi cilvēki tāpēc, ka viņi ir cilvēki. Cilvēktiesības ir neatkarīgas tādā nozīmē, ka tās pastāv un ir pielietojamas kā noteikts kritikas un pamatošanas standarts neatkarīgi no tā, vai tas tiek atzīts un īstenots valstu likumdošanā vai valdību darbībā.