1. Kāda ir tiesību normu kvalifikācija?
2. Definē jēdzienu „jurisdikcija”, ko nozīmē „tiesību normu piemērojamība”?
3. Kas ir normatīvo aktu sistematizācija/kodifikācija?
2) Jurisdikcija ir tiesība tiesāt; piekritība tiesas instancēm; ar likumu noteikts attiecīgu valsts iestāžu pilnvaru kopums, kas rada pamatu atrisināt tiesiskus strīdus un lemt par tiesību pārkāpumiem- novērtēt personas un cita tiesību objekta darbības no tiesiskuma viedokļa, piemērot juridiskās sankcijas pret pārkāpējiem. Tiesību normu piemērošana, savukārt, nozīmē kompetentu valsts iestāžu individuālu varas rakstura juridisku aktu izdošanu, kas rada, groza, vai izbeidz konkrētām personām tiesības un pienākumus vai nosaka tām sankcijas. Tiesību normu piemērošanas pamatprasības – pamatotība, likumība un lietderība. Pamatotība izpaužas tādejādi, ka tiesību norma, pirmkārt, jāpiemēro tikai tām attiecībām, kuru regulēšanai attiecīgā norma ir paredzēta, otrkārt, tiesību normas jāpiemēro tad, kad ir konstatēti faktiskie apstākļi, kad noskaidrota objektīvā patiesība lietā; tiesību normu likumīga piemērošana nozīmē to, ka kompetentām tiesību normu piemērošanas iestādēm pareizi jāizvēlas un jāiztulko tiesību normas, jāpieņem lēmums stingrā saskaņā ar normas priekšrakstiem; lietderības prasība nozīmē to, ka kompetentai iestādei katrā konkrētajā gadījumā jāpieņem vislietderīgākais lēmums, kas maksimāli ietekmē sabiedriskās attiecības.…
1) Tiesību norma – obligāts vispārējs noteikums, indivīdam atļautās vai pieprasītās uzvedības modelis, kuru ir noteikusi valsts. Tiesību normu klasifikāciju var iedalīt: - pēc izdevējiestādes; - pēc regulēšanas priekšmeta; - spēkā esamības noteiktā teritorijā vai attiecībā uz noteikto personu loku; - pēc tajās ietvaros priekšrakstu rakstura; - pēc to nozīmes tiesiskās kārtības nostiprināšanā. Otra tiesību normu klasifikācija ir sekojoša: - Imperatīvās tiesību normas – ietver absolūtus, kategoriskus ( piemēra krimināltiesību jomā); - Dispozitīvās tiesību normas satur relatīvi noteiktas dispozīcijas, kas var tikt konkretizētas, tiesisko attiecību subjektiem savstarpēji vienojoties ( piemēram, civiltiesībās) ; - Regulatīvās tiesību normas tieši regulē sabiedriskās attiecības, piešķirot tiesības un pienākumus.
