Daudzi apgalvotu, ka dzīves jēga ir baudīt dzīvi. No tā izrietētu secinājums, ka dzīves jēga ir saistīta ar baudām, ko cilvēks gūst vai var gūt dzīves laikā. Baudas var radīt svētlaimīgu dzīvi jeb tādu dzīvi, kas ir piepildīta ar saturu un kam viegli dot pozitīvu vērtējumu. Patīkamo un baudāmo viegli uztver par jēgpilno. Tāda dzīve, kas vērsta uz labklājību ir atzīstama gan par baudāmu, gan par jēgpilnu.
`Viens no sengrieķu gudrajiem ir izstrādājis īpašu mācību par baudām. Šo gudro vīru sauc par Epikūru. Epikūra mācība ietver sevī mācību par to, kas jāizvēlas un no kā jāvairās, mācību par dzīves veidiem un mācību par augstāko mērķi. Pareizas dzīves veids, pēc Epikūra domām, ir tāds dzīves veids, kas nodrošina laimi. Pretēji mūsdienām, kur bieži vien par laimīgiem uzskata tieši vientiešus, Epikūrs apgalvo, ka laimīga dzīve balstās zināšanās par to kā dzīvot, precīzāk par izvēlēm. Izvēlēm jāved pie tā, lai rezultātā tiktu gūts nozīmīgs labums sev – bauda.
Bauda tiek tādejādi uzskatīta par dzīves jēgu, par visu dzīvo būtņu eksistences augstāko mērķi. Tomēr Epikūrs baudas ierobežo. …
