P.Birkertam, izdotās "Pedagoģiskajā psicholoģija" grāmatās autoram, arī pastāv uzmanības veidu dalījums, ņemot vērā sekojošus faktorus:
Atkarībā no attīstības viedokļa tiek izdalīta: instinktīva uzmanība jeb pēctīšā uzmanība, bezgribas uzmanība jeb netīšā uzmanība un voluntārā jeb apzinīgās gribas uzmanība jeb tīšā uzmanība. Uzmanība, atkarībā no tās objekta tiek izdalīta: sensoriāla uzmanība; emocionāla uzmanība; intelektuāla jeb prāta uzmanība.
Uzmanību var attīstīt. Lai panākt to, uzmanīgi ir jāvēro kādu priekšmetu vai parādību, vispusīgi uztverot tās pazīmes: krāsu, formu, smaržu, kustības utt. Uzmanības nostiprināšanas var sekmēt un veicināt arī audzināšanas procesā, kad mērķtiecīgi tiks attīstīta personības griba un raksturs. Uzmanības īpatnību ietekmē un tā ir arī atkarīga no katra cilvēka individuālām īpatnībām, tai skaitā arī no vecuma. Tikai cilvēkiem kā būtībai ar augstākām psihiskām funkcijām ir raksturīga apzinātā uzmanība, kuru izraisa faktori ir nevis objektu vai vides patvaļīgās izmaiņas, bet gan cilvēka darbības mērķi. Apzinātā uzmanība realizē šī mērķa sasniegšanas stratēģijas izstrādi un izpildes kontroli, bet uzmanības koncentrēšana uz šī mērķa ir cilvēka gribas darbības rezultāts.5
…
