OLIŅŠ – brāļu draudzes sacītājs, gandrīz 60 gadi, sirmiem matiem, ar pliku galvvidu un gludu seju. Mājās viņš mēdza valkāt īsus, pelēkus vadmalas kamzoļus ar āķiem. Ar vienu kāju jau stāv jaunajos laikos, kamēr vēl otra aizķērusies vecajos. Viņš asi vēršas pret jaunlaiku apģērbu, apaviem, nagu cepurēm, matu sukājumu. Viņa mājā nedrīkst spēlēt kārtis un dziedāt laicīgas dziesmas, bet tikko cieši ievērotā tikumība draud kļūt par traucēkli iemantot izdevīgākas zemes robežas, viņš pats savā mājā sarīko palīgmērnieku dzīres. Apzinās savu bezspēcību – nepūlas ietekmēt notikumu gaitu.
Sieva – „tev tā vilcināšanās daba ir arvienu”.…
