Šajā referātā apskatīju A. Milta grāmatu „Ētika. Kas ir ētika?”, bet lai sniegtu atbildi uz jautājumu, kas ir ētika, vispirms jāapdomā kādas dzīves sfēras šis jēdziens skar, ar ko saistās, jo ētika – tas ir plaši. Ko ētika nosaka? Uz ko ētika attiecas? Kas ir tas, kas nosaka nepieciešamību pēc ētikas jeb kāda ir tās jēga?
Ētiku es varētu nosaukt par mācību vai zinātni, vai parādību, kas sevī iekļauj normas. Ētika nosaka normas – pieklājīgas ēšanas normas restorāna, piedauzības līmeni bērnu komiksos un televīzijā, politiķu konkurentu publisko apvainojumu intensitāti, utt. Ētika viennozīmīgi pakļaujas taisnīguma izjūtai – tā attaisnos vīru, kurš nositis savu sievu, jo viņa mēģinājusi noslīcināt vannā viņa bērnus. Ētika nosaka normas, kas pakļaujas cilvēkam, viņa galvenajām nepieciešamībām, bet tikai skatoties nevis uz vienu indivīdu, bet sabiedrību kopumā. Šeit mēs nonākam pie nākamā jautājuma.
Ētikas eksistencei ir attaisnojums vai, īstenībā, tā var eksistēt tikai konkrētā situācijā, proti – mijiedarbībā, sabiedriskā mijiedarbībā, kaut kādu attiecību momentā, kur abu pušu interesēs ir tas, lai otra puse ņem vērā viņa intereses, tādejādi padarot partnera intereses par savējām.
