Mūsdienu progresīvajā laikmetā, kad zinātne sper pirmos lielākos soļus nesaprotamā atklāšanā, izskaidrošanā un praktiskā pielietošanā, rodas jautājums, vai ticībai augstākam spēkam, tādam, kādu to ir interpretējuši mūsu senči, ir jebkāda nozīme? Vai cilvēks ar savu rīcību un intelektuālo attīstību nestāv pāri tam, ko agrāk piedēvējām augstākam spēkam – Dievam. Vai jaunākie cilvēces atklājumi medicīnā, ķīmijā, fizikā un citās zinātnēs nav pierādījums tam, ka uzskats par visuvareno Dieva roku un prātu, kas ielikts jebkurā uz Zemes un arī Kosmosā notiekošiem procesiem, ir akla māņticība un aprobežota uztvere? Vai cilvēku piesaistīšana reliģijām un ticībām nav konkrētu cilvēku ietekmes palielināšanas paņēmiens, kas nodrošina viņu apslēpto velmju realizēšanu? …
