Administratīvās tiesības
1.Administratīvās tiesības – patstāvīgo publisko tiesību nozare; attiecības, ko regulē, pētīšanas metodes, regulēšanas metodes.
Tiesību iedalījums: publiskās tiesības un privātās tiesības. Tiesības ir neatņemama valsts sastāvdaļa vai atribūts. Valsts nevar pastāvēt bez tiesībām. Šie atribūti – valsts un tiesības – atrodas mijiedarbībā. Piem., valsts ar institūciju palīdzību nosaka tiesisko kārtību, bet sabiedrībā esošās tiesiskās attiecības ietekmē valsts kārtību. Tiesības – sabiedrībā pastāvošais un noteiktais uzvešanās normu kopums, ko sankcionē un uztur valsts ar savu piespiedu aparātu. Katrā valstī pastāv sava tiesību sistēma. Šādam iedalījuma ir gan teorētiska, gan praktiska nozīme. Pamatojoties uz teorētiskajām atziņām un praksi publisko un privāto tiesību normas tiek ietvertas attiecīgos normatīvos aktos. Publiskās tiesības -> publiskajos juridiskajos aktos, privātās tiesības => privāttiesību normatīvajos aktos. Tiesību zinātnē šāds iedalījums ir parādījies samērā nesen un šis viedoklis turpina attīstīties. Iedalījumam pamatā ir interešu konflikts. Ja rodas neskaidrības, kas tās ir par tiesībām, tad jāvadās no tā, kādas intereses ir pārsvarā un atkarībā no tā tiesības pieskaita vai nu pie publiskajām vai privātajām tiesībām.…
