Vērtējums:
Publicēts: 09.10.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Frīdrihs Engelss', 1.
  • Referāts 'Frīdrihs Engelss', 2.
  • Referāts 'Frīdrihs Engelss', 3.
  • Referāts 'Frīdrihs Engelss', 4.
  • Referāts 'Frīdrihs Engelss', 5.
  • Referāts 'Frīdrihs Engelss', 6.
  • Referāts 'Frīdrihs Engelss', 7.
  • Referāts 'Frīdrihs Engelss', 8.
  • Referāts 'Frīdrihs Engelss', 9.
  • Referāts 'Frīdrihs Engelss', 10.
  • Referāts 'Frīdrihs Engelss', 11.
  • Referāts 'Frīdrihs Engelss', 12.
  • Referāts 'Frīdrihs Engelss', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Biogrāfija    3
  Marksisms    6
  Klasiskais marksisms    9
  Rietumu marksisms    10
  Austrumu marksisms    11
  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Fridrihs Engelss dzimis Barmenē, tagadējā vupertālē. Viņš ir viens no zinātniskā komunisma pamatlicējiem, starptautiskā proletariāta ideologs un vadītājs. K.Marksa draugs un līdzgaitnieks. Izcils domātājs un vispusīgs zinātnieks: filozofs, ekonomists, vēsturnieks, arī dabaszinātņu, militāro jautājumu, literatūras un valodniecības speciālists. F.Engelss bija bagāta tekstilfabrikanta Frīdriha Engelsa vecākais dēls; bez viņa ģimenē vēl bija 3 dēli un 4 meitas. Ģimenē valdīja tēva konservatīvie uzskati, reliģiozitāte. Māte Elizabete Engelsa (dzimusi Hāra) audzināj bērnos mīlestību uz mākslu, literatūru, mūziku. Līdz 14 g. vecumam F.Engelss mācījās pilsētas skolā, 1834-1837 Elberfeldes ģimnāzijā. F.Engelsa uzskatu veidošanos nosacīja 18.gs. Lielās franču revolūcijas ietekme, rūpnieciski attīstītās Reinas provinces savienības opozicionārais noskaņojums pret prūšu absolūtismu. F.Engelsu dziļi ietekmēja arī Vupertāles strādnieku grūtais stāvoklis. Tēvs neatbalstīja vecākā dēla uzskatus un viņa vēlēšanos studēt universitātē. Pēc tēva gribas viņam vajadzēja atstāt ģimnāziju gadu pirms beigšanas un sākt strādāt tēva kantorī. 1838. gadā tēvs sūtīja Fridrihu uz Brēmeni, kur lielā tirdzniecības firmā viņam bija jāturpina komercijas apgūšana. Komercija Fridrihu neinteresēja. Brīvajā laikā viņš studēja filozofiju, vēsturi, literatūru, valodas, rakstīja dzejoļus, nodarbojās ar mūziku un sportu. 1839. gadā radikālopozocionārā literatūras virziena „Jaunā Vācija” preses izdevumā „Telegraph fur Deutschland ” Fridrihs publicēja savu pirmo rakstu „Vēstules no Vupertāles” (anonīms; vēlākie raksti- ar pseidonīmu Fridrihs Osvalds). Tajā viņš atmaskoja savas dzimtās pilsētas strādnieku nežēlīgo ekspluatāciju, zemāko šķiru grūto stāvokli. 1839. gadā Fridrihs pievērsās G.V.F.Hēgeļa filozofijai un kļuva par viņa attīstības teorijas, dialektikas piekritēju.
1841.gada rudenī Fridrihs ieradās Berlīnē, lai stātos karadienestā. 1841.-1842. gadam viņš apmeklēja lekcijas Berlīnes universitātē, studēja literatūru, filozofiju, kļuva par vienu no ievērojamākajiem jaunhēgelisma pārstāvjiem. Šajā laikā viņš kļuva par demokrātu un kaismīgi cīnījās pret feodālā absolūtisma režīmu. L.Feierbaha filozofijas ietekmē Engelsa uzskatā sākās pavērsiens no ideālisma uz materiālismu.

Atlants