Autori uzskata, ka ir divi iespējami mehānismi kāēc tas tā notiek. Viens no iespējamiem mehānismiem varētu būt saistīts ar to, ka māte kontrolējot savas emocijas dod piemēru, ko bērns iemācas. Otrs mehānisms – bērns mātes klātbūtnē cenšas kontrolēt savas emocijas, kas semē sevis kontroles stratēģiju izveidi (Alegre, 2012).
Bērns mācas sociumam pieņemamu uzvedību – ēšana, ģērbšanās, pārvietošanās. Filmā bija redzams kā pārvietošanās un uzvedība ir aizgūta no dzīvniekiem, kas bērnam sniedza drošību un bija vienīgais pieejamais piemērs. Līdzīgi ar ēšanas paradumiem. Tie tika aizgūti no kopienas, kurā bērns bija uzturējies iepriekš. Pēc tam iemācīt ēst balstoties uz cilvēkiem pieņemtām normām, radīja grūtības un prasīja daudz laika resursus. Uzvedības maiņa prasīja ne tikai daudz laika resursu, bet tā nevarēja arī būt pilnībā izskausta. Uzvedības paterni iesakņojas un var būt neatgriezeniski.
Vides izmaiņas cilvēka bērnībā atstāj iztektu ietekmi uz attīstību. Bērnība piedzīvotais un pieejamie resursi ietekmē visu atlikšo dzīves gājumu.
…
