Bērnu folkloras jēdziens ir daudzpusīgs. „Visplašākais tā iztulkojums ietverts atzinumā par bērnu folkloru saukt tautas poētiskās daiļrades dažādu žanru materiālus, kuru galvenā tēma ir bērna un viņa dzīves attēlojums. Tātad te ieskaitīta kā folklora par bērniem, kas lielākoties dzīvo un darbojas pieaugušo sabiedrībā, tā arī bērnu izpratnei sacerētā un viņu vidū izplatītā tautas poētiskā daiļrade. Šaurākā nozīmē par bērnu folkloru sauc bērniem sacerēto vai viņu pašu radīto folkloru, kas funkcionē viņu vidū.” [1]
Krišjānis Barons (1835-1923), veltīdams folklorai 45 gadus no sava mūža, savācis 217 996 tautasdziesmas, kas izdotas 6 sējumos. No šī tautasdziesmu kuplā pūra ievērojama daļa sacerēta bērniem. Tās ievietotas ciklā par ģimeni. Pie tā pieder tautasdziesmas par bērnu šūpošanu, lološanu, kopšanu, sabiedrisku audzināšanu, par vecākiem, bāra bērniem, dabu un dzīvniekiem. [1]
…
