Eksistē dažādi veidi, kā var izmērīt divpolu labumu Q, induktivitāti Lx un kapacitāti Cx. Viens no vispopulārākajiem veidiem balstās uz rezonanses parādību LC – kontūrā. Aparātus, kuros ir realizēta šī metode, sauc par Q-metriem vai labuma mērītajiem. Zīmējumā 1 tiek parādīta Q-metra vienkāršotā shēma.
Q-metrs satur frekvences ģeneratoru G, kuram var mainīt frekvenci, mikroampērmetru μA, zemomīgu rezistoru Ro (apmēram 0,05Ω), etalonu maiņkondesatoru Co, voltmetru V. Ja mēra kondensatora kapacitāti, tad to pieslēdz pie spailēm cd, bet pie spailēm ab pieslēdz etalonspoli. Mikroampermetrs ir vajadzīgs aparāta kalibrēšanai (parasti kalibrēšana un labuma nolasīšana notiek uz vienas skalas tikai pārslēdzot režīmus). Labuma mērītājam ir diezgan laba mērījumu precizitāte ±(4 – 10)%. Turklāt mērījumus var veikt plašā frekvenču diapazonā, veicot tādā veidā pētāma parauga darbības režīma simulāciju.
Kondensatoru parametru mērīšana
Kondensatora galvenie parametri - kapacitāte un dielektrisko zudumu leņķa tangenss tg. Kondensatora izvadu un klājumu induktivitāte ierobežo tā frekvenču diapazonu un izsauc kapacitātes papildus frekvenču atkarību. Kondensatora visvienkāršākā ekvivalentā shēma ir parādīta 2.zīm.; tanī ir ievērots, ka induktivitāte galvenokārt ir saistīta ar izvadiem un zudumi dominē dielektriķī.
Atbilstoši rezonanses metodes būtībai, lai nomērītu kondensatora kapacitāti un tg, jāizveido svārstību kontūrs, jānoskaņo tas rezonansē pie izvēlētas frekvences (jāpieraksta f Q1, C1,), jāpieslēdz pētāmais kondensators paralēli LM maiņkondensatoram un jārestaurē rezonanse (jāpieraksta Q2, C2). Tad no elektrisko ķēžu teorijas seko.…
