Ja es būtu 4. Saeimas prezidents, es noteikti rīkotos citādāk nekā A. Kviesis. Tieši viņa prezidentūras laikā 1934. gada 15. maijā notika Ulmaņa vadītais apvērsums.
Pirmkārt, es mainītu vēlēšanu likumu. Tas bija pārāk liberāls. Tas pavēra ceļu uz Saeimu pārāk daudz sīkām partijām, kurām bija grūti panākt vienošanos un izveidot koalīcijas. Piemēram, 4. Saeimā no iesniegtajiem 103 kandidātu sarakstiem 57 ieguva mandātus. Lai novērstu nekompetentu lēmumu pieņemšanu lietās, par kurām nav nekādu zināšanu, es noteiktu, ka Saeimā var kandidēt tikai pilsoņi ar augstāko izglītību. Tā kandidātu saraksti noteikti ievērojami samazinātos, ļaujot izglītotiem, zinošiem cilvēkiem lemt par Latvijas likumdošanu un attīstību.
Es mainītu arī saimniecības modeli. …
