Šo cēloņu rezultātā pamazām valstī sākās revolūcija, kuru iedala trijos posmos. Pirmais posmā bija kārtu sapulces sasaukšana 1789. gadā, pēc kuras drīz rodas Nacionālā sapulce ar trešās kārtas pārstāvjiem priekšgalā. Kā revolūcijas simbols ir Bastīlijas cietuma krišana 1789. gadā. Otrajā posmā ietilpa kontrrevolūcija – muižnieki ārzemēs organizē armiju ar kuras palīdzību vēlas apspiest revolūciju un atgūt varu. Vadībā izvirzās jakobīņu un žirondistu partijas. Trešajā posmā notiek jakobīņu diktatūra, kuras ietvaros tiek vadīts terors un mirst karalis. Tas bija centiens ar spēku mainīt valsts pārvaldes sistēmu. Revolūcija bija nevienlīdzības, sliktas ekonomikas un pārāk lielas varas izraisīti notikumi. Tas bija centiens ar spēku mainīt valsts pārvaldes sistēmu no absolūtās monarhijas uz demokrātisku republiku.…
