Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.10.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Arhimēds', 1.
  • Referāts 'Arhimēds', 2.
  • Referāts 'Arhimēds', 3.
  • Referāts 'Arhimēds', 4.
  • Referāts 'Arhimēds', 5.
  • Referāts 'Arhimēds', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Ja tagad jautātu kādam no mūsdienu matemātiķiem nosaukt piecus labākos zinātniekus tieši matemātikā, pirmais, protams, būtu Arhimeds. Viņš bija tā laika matemātiķis, mehāniķis un inženieris.
Arhimeds piedzima 287. gadā pirms mūsu ēras. Sicīlijā bagātā pilsētā Sirakūzā. Pateicoties savam tēvam Fidijam, kurš bija astronoms, Arhimeds dabūja sākotnējo izglītību. Arhimeds agri sāka interesēties par astronomiju, mehāniku un matemātiku. Lai pabeigtu izglītību Arhimeds aizbrauca uz Aleksandriju - Ēģiptes zinātnes un kultūras centru. Aleksandrijā dzīvoja un strādāja izcili zinātnieki, kā astronoms Konons, zinātnieks Eratospens un citi. Savas durvis viņam vēra bagāta un slavena Aleksandrijas bibliotēka, kurā bija ap 700 tūkstoši ar roku rakstīti manuskripti.
Pats auglīgākais periods Arhimeda darbībā matemātikā sākās , kad viņš atgriezās uz savu dzimto pilsētu Sirakūzu.
Ja var ticēt senai leģendai, reiz valdnieks Hērons licis kādam pilsētas juvelierim izgatavot greznu kroni un šim nolūkam piešķīris vajadzīgo zelta un sudraba daudzumu. Kronis jau bija izgatavots, kad pilsētā paklīda baumas, ka meistars daļu zelta esot aizvietojis ar krietni lētāko sudrabu un ietaupīto paņēmis sev. Valdnieki uzreiz slavenajam zinātniekam Arhimedam lika pārbaudīt zelta un sudraba saturu kronī un stingri noteica, ka kroni izjaukt nedrīkst. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants