Atskaņu hronikas vēstījums par Kaupo salīdzinoši ir krietni abstraktāks. Viņš raksturots kā “Kāds pagāns drošsirdīgs / un reizē tikumīgs” (Atskaņu hronika, 259.-260.) Faktu atšķirība salīdzinājumā ar Indriķa hroniku parādās tekstā par došanos uz Romu: ”Uz Romu līdz ar Meinhardu / jaunkristītais Kaupo brauca” (Atskaņu hronika, 310. – 311.) To, manuprāt, varētu skaidrot ar to, ka hroniku autori dažādi interpretējuši notikušo vai esošā informācija pie autora nonākusi jau nepareiza.
Aprakstot viņa ceļojumu pie pāvesta un atgriešanos dzimtenē, minēts, ka “Līvzeme to gaidīja” (Atskaņu hronika, 440.), citā veidā viņa tautība nav pieminēta. Tāpat, atšķirībā no Indriķa hronikas, nav uzsvērta viņa kā valdnieka loma. Teikts tikai, ka “Tas varens bij, tam daudz bij radu” (Atskaņu hronika, 263.), kā arī, ka “pirmais kristīties viņš trauca, / tad daudzus draugus kristīt lika” (Atskaņu hronika, 270.-271.)
Vēl viena faktu nesakritība ir par Kaupo pēdējo cīņu – Atskaņu hronikā ir minēts, ka šī cīņa notikusi pie Kokneses, savukārt Indriķa hronikā - pie Navesti upes Sakalā. Arī šo nesakritību vērtēju, ka autors, iespējams, „saņēmis” nepareizu informāciju, jo kā zināms, informācija tajos laikos izplatījās „no mutes mutē” un, ja pats autors kaujā nav bijis klāt, ir liela iespējamība, ka padzirdētā informācija ir daļēji patiesa vai aplama.
Atšķirīgi aprakstīta arī Kaupo nāve. Te nav minēti šķēpa caurdurtie sāni, bet atsauce uz Kristus ciešanām veidota, izmantojot ievainojumu skaitu. Stāstīts arī, ka Kaupo, būdams jau ievainots, vēl aizvilcies mājās, un tikai tad, atpestīts no ļauna, miris.
…
