Kultūras socioloģija ir socioloģijas nozare, kas pēta ražošanas sociālos aspektus, kulturālo vērtību izplatīšanu, saglabāšanu un to izmantošanu, tas ir kultūras funkcionēšanas mijiedarbību. Kultūras socioloģijas uzmanības centrā ir kultūras sociālo aspektu funkcionēšana sabiedrībā. Tā analizē kreatīvitātes mērķus un tos ietekmi kultūras jomā; materiālus, sociālus un politiskus faktorus, kas ietekmē radošo procesu īstenošanu.
Sociologu skatījumā kultūra ir sabiedrībā vai šaurākā cilvēku lokā funkcionējoši izturēšanās stereotipu avoti, kas pastāvīgi attīstās un bez iedzimtības starpniecības pāriet no paaudzes uz paaudzi.
Kā sava darba varoņus es izvēlējos sociologus Dagmāru Beitneri un Tāli Tisenkopfu. Manuprāt, Dagmāra Beitnere sniedza lielu ieguldījumu socioloģijas attīstībā, jo kad socioloģijas zinātnē izveidojās vairāk nekā desmit gadu ilgs pārrāvums aizstāvēto disertāciju ziņā, pirmo promocijas drbu „jaunajos” apstākļos veica tieši Dagmāra Beitnere, tikai 2003. gadā. Arī turpmākie Dadgmāras Beineres raksti sniedza neizdzēšamu ieguldījumu Latvijas socioloģijā. Toties Tāli Tisenkopfu es uzskatu par vienu no varenākajiem pēdējā laika sociologiem Latvijā, kas savu talantu iegūldīja daudzās socioloģijas nozarēs, arī kultūras socioloģijā. Viņa pētījumi un raksti veicināja socioloģijas attīstību un ieguva plašāku mērogu mūsdienu sabiedrībā.
Mūsdienās kultūrai tiek pevērsta arvien mazāka mūsu uzmanības daļa, aizēnojot kultūras dzīvi ar aizvien pieaugošajām sadzīves problēmām. Šobrīd aktuālāks ir ekonomiskais stāvoklis valstī, krīzes radītās sekas, bezdarbs un citas problēmas, kā arī politiskās norises, arvien mazāk uzmanības pievēršot kultūrai, kura ir svarīgākā katras valsts atšķirības zīme.…
