1.Teodora Celma dzīve un darbība (hronoloģija)
Dzimis 1893.gada 14. jūnijā Pedeles pagastā Valkas apriņķī.
1910.g. pabeidzis Valkas Tirdzniecības skolu, T. Celms devās uz Maskavu, kur studēja filozofiju pie neokantiešiem Vedenska un Celpanova.
1922. – 1925. un 1929.g. papildinājis zināšanas pie neokantieša Heinriha Rikerta un fenomenologa Edmunda Huserla.
1927.g. T. Celms aizstāv habilitācijas darbu un kļūst par LU privātdocentu.
1936.g. T. Celms kļūst par LU profesoru.
1943. – 1944.g. T. Celms ir LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns.
1944.g. T. Celms dodas bēgļa gaitās.
1949.g. novembrī T. Celms pārceļas uz ASV, kur, līdz pat aiziešanai pensijā 1963.g., strādāja Augustanas koledžā Rokailendā (Ilinoisā).
Miris 1989.gada 14. februārī.
2.Teodora Celma uzskati.
Teodora Celma filozofiskie uzskati veidojās vairāku filozofisko tradīciju un moderno filozofisko strāvojumu sadurē (jūtama, piemēram, Aristoteļa, Kanta, Huserla ietekme). Viņa teorētiskās darbības pamatprincipi bija – filozofiskās domas skaidrība un teorētiskā prāta kompetenču ierobežotība, kur godīgi jādeklarē sava nezināšana, jo „mūžības gaisma atmirdz ne zināšanā, bet sirdsapziņā”, kur „mūžība grib būt pārdzīvojama, ne izzināma.” Tomēr vispilnīgāko priekšstatu par T. Celmu kā domātāju var gūt no tiem viņa darbiem, kas saistīti ar E. Huserla fenomenoloģisko kustību. Ar savu darbu „Huserla fenomenoloģiskais ideālisms” viņš ieiet fenomenoloģiskās kustības vēsturē kā viens no labākajiem Huserla interpretiem, asākajiem un precīzākajiem transcendentālās fenomenoloģijas kritiķiem pirms II pasaules kara.…
