Darba alga, tās veidi, aprēķini un Latvijas Republikas normatīvie tiesību akti par darba samaksu

Darba samaksas forma ir metode atalgojuma aprēķināšanai par pielikto darbu. Aprēķināšanas metodēm jābūt jutīgām un elastīgām pret pieliktā darba daudzumu, sarežģītību un citām atšķirībām pamatsamaksā.
Izšķir divas galvenās darba samaksas formas, kuras var praktizēt dažādos variantos:
• laika samaksa;
• akordsamaksa.
Laika samaksas atalgojums pienākas par darba laika ilgumu, nesaistot to tieši ar paveikto darbu šajā laikā. Pamatmērvienība atalgojuma aprēķināšanai strādnieku darbā ir stunda. Algu izmaksā maiņas, dienas, nedēļas vai mēnešalgas veidā. Starp izmaksāto atalgojumu un paveikto darbu likumdošanas aktos nav cieši noteiktu sakaru. Tomēr laika samaksa ietver pieņēmumu, ka noteiktā darba laikā jāizpilda noteikts darba apjoms, kas līdzinās t.s. normālai izstrādei pie normālas darba intensitātes. Tā atbilst cilvēku vairākuma caurmēra izstrādei. Tomēr pastāv viens izņēmums, kur sakars starp laika samaksu un darba veikumu ir tiešs un ciešs. Tas ir gadījumos, kad darba funkciju izpildīšanā darba tempu un ritmu nosaka nevis strādnieks, bet mašīna, piemēram, slīdošā lente. Laika samaksu aprēķina, reizinot attiecīgās kategorijas stundas tarifa likmi ar faktiski nostrādāto laiku (stundās). Stundas tarifa likme ir laika samaksas absolūts lielums.
Laika samaksas priekšrocības ir tās aprēķināšanas vienkāršība, izsargāšanās no liela satraukuma un sakāpināta darba tempa, saudzīgāka darbaspēka un mašīnu izmantošana. …