Mazliet vairāk kā gadsimtu atpakaļ bija ikdienišķi profesionālajā literatūrā nošķirt reliģiju un pagānismu no vienas puses un reliģiju un māņticību no otras puses. Pagānisms tika asociēts ar nekristiešu reliģijām un publiskajiem rituāliem, kas izteica reliģijas satura aspektus. Māņticības jēdziens bija paredzēts neredzamo starpattiecību aprakstīšanai. No šī aspekta Islams un Afrikāņu senču kulti būtu pieskaitāmi pagānismam.
Reliģija var ietvert sociālās pārliecības formas, kas ir publiskas un tiek nodotas publisku rituālu veidā.
Dirkems reliģiju definē šādi: reliģija ir simbolu sistēma, kas darbojas, lai nostiprinātu varu, spēku, formulējot vispārējās kārtības vai eksistences koncepcijas, ietērpjot šīs koncepcijas faktu oreolā, kas padara to unikāli reālistisku.
Mutiskās un rakstiskās reliģijas.
Atšķirības starp mutiskajām un rakstiskajām reliģijām ir svarīgas un balstās uz citiem kultūras un sabiedrības aspektiem. Rakstiskās reliģijas ir saistītas ar svētajiem tekstiem vai svēto rakstu kolekciju un no ticīgajiem tiek gaidītas vismaz minimālas zināšanas par šo darbu saturu. …
