No piedzimšanas līdz mūža pēdējai dienai cilvēks pilda dažādas sociālās lomas: viņš ir bērns, skolēns, students, karavīrs, utt. Lomas var būt arī negatīvas: cilvēks var kļūt par likumpārkāpēju, noziedznieku, apsūdzēto, notiesāto, narkomānu, prostitūtu, u.c. Par šādu personu var teikt, ka tā rīcība ir novirzījusies no sabiedrībā pieņemtajiem standartiem. Socioloģijā un kriminoloģijā šo novirzītību apzīmē ar terminu deviance. Deviance nav itin viss, ko ikdienas dzīvē dēvē par novirzēm, piemēram, par devianci nav uzskatāmas sabiedriski nekaitīgas dīvainības. Deviantoloģija (delinktoloģija) ir starpdisciplināra kompleksa zinātne un likumdošanas joma par nekrimināla rakstura likumpārkāpumiem, to cēloņiem un veicinošiem apstākļiem, likumpārkāpēja personību un brīdināšanu par pārkāpumiem. Deviantoloģijas sastāva var ietvert administratīva, disciplināra, civiltiesisko un ģimenes deviantoloģiju.
Taču deviācijas var definēt dažādos veidos:
Tas, kas ir statiskā mazākumā, ir deviācija;
Tas, kas ir pretrunā ar vispārpieņemtām normām, tradīcijām, paražām, ir deviācija;
Deviantīva ir jebkura sabiedrības auditorija, kas reaģē pretēji vispārpieņemtām lietām un noteikumiem;
Deviācija ir viss, kas ir aizliegts ar likumu , noteikts ar normatīviem aktiem.…
