Francijas parlaments

Minimālais deputātu skaits, kas nepieciešams frakcijas izveidošanai Nacionālajā sapulcē ir 20 deputāti, Senātā - 15 deputāti.
Frakciju izveidošanai ir nepieciešams iesniegt pieteikumu palātas birojam. Frakcijās deputāti tiek pakļauti disciplīnai.
Parlamenta darbības prakse liecina, ka stingra partijas disciplīna parasti tiek ievērota sociālistu un komunistu frakcijās, pārējās frakcijās šī disciplīna bieži vien netiek ievērota.
Frakciju galvenā nozīme ir tā, ka tās izvirza savus pārstāvjus parlamenta komisijās. Frakciju priekšsēdētājiem ir liela nozīme palātu konferencēs, jo tad tiek lemts jautājums par kārtējās sesijas darba kārtību.
Katrai frakcijai ir arī savs birojs.

Saskaņā ar Francijas 1958. gada konstitūciju parlaments uz sesijām sanāk divreiz gadā.
Pirmā sesija sākas 2. oktobrī un turpinās 80 dienas.
Otrā sesija tiek atklāta 2. aprīlī un turpinās 90 dienas.
Pēc premjerministra prasības var tikt sasaukta arī ārkārtas sesija, kura bez laika ierobežojuma darbojas līdz tās darba kārtības izskatīšanai. Savukārt ārkārtas sesija, kas tiek sasaukta pēc Nacionālās sapulces deputātu pieprasījuma, darbojas noteiktu laika periodu - 12 dienas.
Parlamenta palātu sēdes ir atklātas. Vērot sēdes ir tiesības parlamentā akreditētajiem žurnālistiem, personām, kuras ir saņēmušas palātas priekšsēdētāja atļauju, bijušajiem deputātiem utt.
Palātas var noturēt arī slēgtās sēdes, kurās deputāti lemj par to, vai publicēt sēdes stenogrammu. Kopš 1958.gada slēgtās sēdes Francijas parlamenta palātās vēl nav notikušas.
…