Izglītība Latvijā ir obligāts pienākums, diemžēl ne vienmēr aizraujošs un interesants. Pārspīlētie standarti, šabloniskā un nesabalansētā mācību viela ir iemesls motivācijas trūkumam, kas skar lielāko daļu skolnieku, tajā skaitā arī mani. Arī skolotāji nav ieinteresēti savas misijas veikšanā pēc labākās sirdsapziņas, neatbilstošās kvalifikācijas, vispārējās sabiedrības un valdības materiālā atzinuma trūkuma dēļ. Šie faktori ir nestabilās izglītības sistēmas nepareizi uzceltie pamati, kas padara neiespējamu stingru pozīciju tās attīstībā.
Kad skolnieki nereti pārmet par mācību uzspiešanu, skolotāji mehāniski atkārto, ka „tas jau nav priekš mums – tas nepieciešams jums pašiem”. Bet kā skolniekam var būt vajadzīgs tas, kas neliekas saistošs uz pietiekami interesants savu zināšanu papildināšanai, vai noderīgs – pielietojams plānotajā darba praksē.…
