ĒTIKA – ir grieķu cilmes vārds ar nozīmi “tikums”, “raksturs”, “paraža”, “paradums”. Praktiskajā filozofijā tā ir mācība par dzīves gudrību, par labākas dzīves un sadzīvošanas meklējumiem, par cilvēka dzīves jēgas nozīmīgām problēmām, par cilvēku dzīves ceļiem, orientācijas iespējām pasaulē .Šis vārds pats par sevi neliecina ne labu, ne sliktu , jo apzīmē tikai konkrētas personas vai cilvēku grupas attieksmi pret tradicionāli izveidojušos vai topošo vērtību sistēmu. Ētika vienmēr ir bijusi saistīta un ir saistīta ar sabiedrību.
Ētika filozofiski apcer labo un ļauno, dzīves jēgu, cilvēku tikumus kā gudrību, skaistumu un taisnīgumu jau kopš seno grieķu Aristoteļa, Sokrāta un Platona laikmeta.…
