Katrā laikmetā attiecības starp objektiem un subjektiem regulē dažādas tiesības. Tā viduslaiku pilsētās ievēroja pilsētu statūtus, reliģijā šajā laikā pastāvēja kanoniskās tiesības, bet ārpus reliģijas un pilsētas – laukos – attiecības starp cilvēkiem un viņiem piederošiem īpašumiem regulēja lēņu tiesības.
Lēņu tiesības ir būtiska feodālās sistēmas sastāvdaļa. Bez šo tiesību elementiem - lēņa kungs, lēņa vīrs, viņu personiskās saites, lēnis, lēņu vīra militārais dienests – nav iedomājams arī pats feodālisms.
Feodālisms kā valsts iekārta Eiropā pastāvēja ļoti ilgi, Austrumeiropā tās elementi bija sastopami līdz pat 19. gadsimta vidum. Savukārt, gandrīz visās Āzijas un Āfrikas valstīs minētās iekārtas paliekas pastāvēja līdz Otram pasaules karam. Šajā ilgajā vēstures posmā, mainoties cilvēces filozofiskai domai, mainījās un attīstījās arī lēņu tiesības. Lai arī katrā konkrētā valstī var saskatīt nelielas atšķirīgas nianses, tomēr kopumā Rietumeiropā pastāvēja sakarības, kuru pamati un būtība skaidri raksturo šīs tiesības. To gan nevar teikt runājot par Anglijas lēņu tiesībām, kas izteikti atšķīrās no Eiropas lēņu tiesībām.…
