Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Māksla 20.gs. pirmajā pusē. Simbolisms', 1.
  • Konspekts 'Māksla 20.gs. pirmajā pusē. Simbolisms', 2.
  • Konspekts 'Māksla 20.gs. pirmajā pusē. Simbolisms', 3.
  • Konspekts 'Māksla 20.gs. pirmajā pusē. Simbolisms', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Paaugstinoties iedzīvotāju izglītotības un labklājības līmenim, „mākslas lietotāju” loks strauji paplašinājās. Tomēr grāmatas, skaņdarbi, kinofilmas un tēlotājas mākslas darbi, kas apmierināja masveida pieprasījumu, lielākoties neizcēlās ar augstu māksliniecisku kvalitāti. Plašā publika nebija sevišķi izvēlīga. Tai labāk gāja pie sirds vienkārši un saprotami darbi, vieglāki žanri; tā no mākslas gaidīja pirmām kārtām izklaidi un nebija gatava uztvert satura ziņā sarežģītus un formas ziņā nepierastus darbus.
Nopietna, profesionāla māksla attālinājās no masu publikas un kļuva elitāra. 20.gs sākumā radās daudz jaunu stāvojumu un grupējumu. Ikkatrs jaunais virziens pasludināja sevi par „nākotnes mākslu”, lai gan to uzplaukuma periods bija pavisam neilgs.
20.gs jaunos mākslinieciskos strāvojumus var iedalīt:
Virzieni, kas turpināja romantisma tradīciju, galēji saasinot tās atsevišķas iezīmes (simbolisms, ekspresionisms)
Kustības, kas pilnībā sarāva sakarus ar romantismu (antiromantiskie strāvojumi). Tie nostājās principālā opozīcijā vispārpieņemtajai tradīcijai un iemantoja kopnosaukumu „avangards” (futūrisms, dadaisms, sirreālisms)
XX gadsimta sākumā, laika posmu pirms Pirmā pasaules kara raksturoja līdz tam neredzēta mākslas virzienu daudzveidība. Visizteiktāk tas bija vērojams Francijā, jo Parīze vēl arvien bija saglabājusi savu vadošo lomu Eiropas mākslā. Jauno mākslinieku vidū, kas ieradās Parīzē šī kultūras centra slavas dēļ, bija franču gleznotāji A. Matiss, A. Derēns, M. Vlaminks, A. Markē, no Spānijas atbrauca P. Pikaso, no Itālijas – A. Modiljāni, no Krievijas – M. Šagāls, H. Sutins un daudzi citi, kas visi kopā veidoja tā saucamo Parīzes skolu. Radās visdažādākie mākslinieku grupējumi, no kuriem daļa turpināja akadēmiskās tradīcijas, citi centās ienest jaunu elpu klasiskajā reālismā, bet vēl citi vēlējās panākt pilnīgu reālisma virziena pārveidošanu, tā radot pavisam jaunus mākslas virzienus
Arī arhitektūrā 20.gs ienesa jaunas vēsmas. Nākotne piederēja tiem, kuri nolēma sākt visu no jauna, lai atbrīvotos no pārņemtības ar veciem un jauniem stiliem un ornamentiem.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants