Trepļevs nespēj paciest Trigorina sabiedrību, arī pēc diviem gadiem, kad šis cilvēks ir izdarījis pārestības gan Arkadinai, gan Ņinai, viņš Trigorinu uzlūko rezervēti. Trepļevs cenšas rakstīt, tomēr pats atzīst, ka iestājusies rutīna, viņam trūkst mērķa, tāpēc neveicas, vainīga joprojām mīlestība pret Ņinu, kura to pievīla. Trepļevs savu dzīvi bez Ņinas tēlo kā neciešamu, nepanesamu un mokoši ilgu, viņš jūtas vientuļš.
Otro mīlestības atraidījumu Trepļevs izturēt vairs nespēj un nošaujas. Viņa iekšējais pārdzīvojums bijis pārāk sāpīgs. Neizdevusies cerētā un aizviltā mīlestība, lielā greizsirdība pret Trigorinu, kurš spēja aizvilt viņa abas visvairāk mīlamās sievietes, arī mātes laika trūkums dēlam un neiecietība, kā arī kaunēšanās noteiktā sabiedrībā par savu atvasi, un pats galvenais, ka Trepļevs beidzot saprot, ka dzīve ne vienmēr ir tāda kā sapņos, šie iemesli noved pie traģiska iznākuma.
…
