Ilgā brauciena laikā daudzi mira, saslima vai pat sajuka prātā. Daudzi, kas izdzīvoja, mira, nonākot galā. Visbeidzot tie, kas, pēc vairākiem gadiem atgriezās Latvijā, smagā darba, bada un netīrības dēļ atlikušo dzīvi sirga ar dažādām slimībām. Tā ir emocionāla trauma, par kuru cilvēki, kas to ir piedzīvojuši, mūsdienās runā ar sāpju un asaru pilnām acīm.
Esmu secinājusi, ka visi trīs iepriekšminētie argumenti pamato to, kā Latviju un latviešus negatīvi ietekmējusi atrašanās PSRS sastāvā un kā ietekme izpaužas mūsdienās. Pirmkārt komunisma dēļ latvieši vēl joprojām nevar piekļūt daudziem komunisma laikā cenzētiem darbiem un, kas vēl svarīgāk, daudzi pat mūsdienās, kad komunisms Latvijā nepastāv jau vairākus gadus, baidās atklāt to, ko PSRS pastāvēšanas laikā bija aizliegts paust. Otrkārt, PSRS laikā pastāvošais dzelzs priekškars liedza cilvēkiem uzzināt ko vairāk par Rietumu kultūru, tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ, manuprāt, daudzi vecāka gadu gājuma cilvēki mūsdienās ar skepsi skatās uz visu jauno. Treškārt, masveida deportācijas laupīja dzīvību daudziem nevainīgiem cilvēkiem, kas ir smags emocionāls pārdzīvojums, kuram pāri cenšas tikt daudzi Latvijas iedzīvotāji vēl mūsdienās.
…
