Par divu brīvības jēdzienu rašanās motīvu varētu uzskatīt sadursmi starp to, kā nonākt pie viena un tā risinājuma, izmantojot atšķirīgas pieejas. Ja nebūtu radušās diskusijas par dažādiem mērķiem, ja nebūtu sākušās debates kā tos sasniegt, tad nebūtu arī sociālās un politiskās teorijas profesija, kas būtībā arī eksistē uz viedokļu dažādības pamata. Politiskā teorija ir morālās filozofijas nozare, kas būtībā aizsākas ar morālu jēdzienu atklāšanu un izmantošanu politisko attiecību jomā. „Filozofiem, protams, ir savs veids, kā uztvert pasauli – caur filozofiskiem ceļiem uz apkārtējo vidi, tomēr pasaulē pastāv arī politika, kurai ir sava loma. Ja pametīsim novārtā politiskās domas sfēru, tāpēc, ka tās pamattēma ir tik mainīga un kontūras tik neskaidras, tad mēs nevis pakļausimies loģikai un lingvistiskai analīzei piemērotajiem iedibinātajiem priekšstatiem, abstraktajiem modeļiem un smalkajiem līdzekļiem, pieprasot metodes vienotību filozofijā un noraidot it visu, ko šī metode nespēj sekmīgi aprakstīt, bet vienkārši pakļausim sevi primitīvu un nekritizētu politisku uzskatu žēlastībai.”…
