„Kas ir Štiglics – mūsdienu fotogrāfijas vectēvs?” – tā retoriski lasītājam vaicājusi A.Tīfentāle, rakstot par slavenāka amerikāņu fotogrāfa Alfreda Štiglica (1864 – 1946) personību un daiļradi žurnālā „Studija” (4).
Neatkarīgi no tā, vai A.Štiglica paveikto pētījis amerikānis, vācietis vai latviete, tāpat nav svarīgi, vai informācija par izcilo fotomākslinieku lasāma pasaules fotogrāfijas vēstures grāmatās, žurnālos vai internetā – visi kā viens, pirmkārt, uzsver it kā nozīmīgākos fotogrāfa veikumus – fotogrāfijas iedibināšanu par pastāvīgu mākslas veidu līdztekus glezniecībai, grafikai un tēlniecībai, tā laika modernās jeb avangarda mākslas (Pikaso, Matiss, Rodēns) importēšanu no Eiropas uz ASV, kā arī Photo – Secession kustības aizsākšanu, leģendārā žurnāla „Camera Work” izdošanu un „Galerijas 291” nodibināšanu Ņujorkā. Neapstrīdami, ka arī fotomākslinieka daiļrade tiek gan pieminēta, gan iztirzāta, taču visbiežāk tieši jau minētajā kontekstā – A.Štiglics bijis un ir fotomākslas pionieris…
