Atēnās bērnus mācīja arī dziedāt un spēlēt kādu mūzikas instrumentu, jo meitenes piedalījās reliģiozās ceremonijās, bet puiši dziedāja valsts un citos svētkos. No tā var spriest, ka Atēnās kā kultūras centrā ļoti cienīja svinības un svētkus, tāpēc jau no bērnības to nodeva tālāk bērniem. Kā arī tas nozīmēja, ka viņi ir brīvi, bet izglītoti un cienījami pilsoņi.
Tikmēr Spartā zēni mācījās dziedāt, lai varētu dziedāt valsts svētkos vai ejot karā. Spartā zēniem vislaik, it īpaši no 20 – 30 gadiem bija fiziskās sacensības, lai viņi būtu sagatavoti grūtībām un, nepieciešamības gadījumā, arī karam. …
