Šis darbs ir veltīts prakses dienasgrāmatas sagatavošanai un analīzei māszinību jomā, uzsverot gan profesionālās pieredzes dokumentēšanu, gan refleksiju par iegūtajām zināšanām un prasmēm. Darba mērķis ir ilustrēt, kā praktiskā pieredze, savienojumā ar teorētiskajām zināšanām, veicina jauno māsu kompetenču attīstību, kā arī apzināt prakses gaitā radušās problēmas un to risinājumus. Tiek analizētas dažādas situācijas, kas prakses laikā sastopamas, iekļaujot pacientu aprūpes specifiku, komandas darbu un profesionālo komunikāciju. Darbs arī uzsvērti izmanto refleksīvo pieeju, lai atspoguļotu personīgo izaugsmi un mācīšanās procesu.