Lai sāktu runāt par neverbālo komunikāciju, vispirms ir jānoskaidro, kas ir pati saskarsme. ‘’Saskarsme ir tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera (partneru) uzvedību, emocijas, dispozīcijas (nostādnes un attieksmes), aktivitātes pakāpi un darbību.’’ [1; 11]
Saskarsmes procesā cilvēks piedalās ar visu, kas viņam ir: ar savu personību (domām, vēlmēm, jūtām) un ar savu ķermeni, balss aparātu. Cilvēks kontaktējas ar partneri ne tikai verbāli, bet arī neverbāli. Izmantojot M.Knapa definīciju, varam sacīt, ka ‘’neverbālā komunikācija apzīmē visas tās cilvēka reakcijas, kuras nevar tikt aprakstītas kā atklātas vārdiskas (mutiskas vai rakstiskas) manifestācijas’’. Komunikācijas procesā var izdalīt divas komunikācijas sistēmas - verbālo un neverbālo. Ir pierādīts, ka verbāli partnerim tiek nodota mazākā informācijas daļa, daudz lielāka informācijas daļa (līdz 60-80%) tiek noraidīta ar visdažādāko neverbālās komunikācijas zīmju palīdzību. [1;55]
Šim apgalvojumam var pilnīgi ticēt, jo to var novērot ikdienā. Es domāju, ka visvairāk cilvēki informāciju nodod neverbālā ceļā tieši autoostās, vilcienu stacijās. Mēs jau nevaram pārkliegt vilcienu rūkoņu, tāpēc, to ko nepaguvām pateikt aizbraucošajam, to cenšamies nodot neverbāli - ar žestu, mīmikas palīdzību.
…
