„Dabā viss ir apbrīnas vērts: gan pirmo pavasara ziedu krāšņums, gan bišu saimes rosība vasaras tveicē, gan lapu zelts rudenī, un piesnigušie egļu zari ziemā. Mums katram dota izvēle – apliecināt vai noliegt, iznīcināt vai glābt, nezināt vai izzināt.” (I.Stola) Lai izzinātu apkārt notiekošo, dzīve katram piedāvā citādākas iespējas. Bērns pasaules izzināšanu uzsāk ar saviem vērojumiem, kas ir nozīmīgi viņa izpratnes un pozitīvas attieksmes veidošanā. Ceļš uz dzīves gudrību ir garš un grūts, lai gūtu tam spēku, dziļāk jāielūkojas pasaulē, kura ir mums apkārt. Bērni dažādas atziņas gūst un noslēpumus atklāj vērojot dabas pasauli, īpaši tas attiecināms uz pirmsskolas vecuma bērniem.
Dabas izzināšana ir interesants un aizraujošs process gan bērniem, gan skolotājam. Atrašanās dabā prasa bērna un skolotāja savstarpējo sapratni un sadarbību. Vērojums tiek skaidrots šādi: „ vērojot, uztverot iegūto iespaidu kopums; informācija, kas iegūta vērojot.” Lai bērns izzinātu dabā notiekošo, viņam ir svarīgi attīstīt prasmi novērot. Pareizi organizēta novērošana ietver sevī pētīšanas elementus, veicina domāšanas attīstību, jāņem vērā, ka viena vecuma bērniem novērošanas spējas mēdz būt dažādas. Vērojot bērna uztvere kļūst pilnīgāka, mērķtiecīgāka. Novērošanas procesa attīstībā pirmsskolas vecuma bērniem izdala trīs pakāpes:…
