No visām pusēm mēs dzirdam, ka piemin globalizācijas jēdzienu. Vara, kas pārvalda pasaules ekonomiku, tuvojas ekonomikas integrācijas palielināšanai un ir draudīga. Kreisie politiķi, kā, piemēram, Demokrātu kongresmenis Deivids Boniors, apgalvo, ka no Meksikas uz ASV nāk tikai trīs lietas – netīras kravas, narkotikas un hepatīts, tā raksta J.Bradfords DeLongs savā darbā „Globalizācija un neoliberālisms”.
Neoliberālisms, no vienas puses, balstās uz klasiskajām liberālisma idejām (Ādama Smita brīvā tirgus mitoloģiju, kurā visu regulē tirgus “neredzamā roka”), bet, no otras puses, uz Vašingtonas saskaņu, kas regulē šīs kārtības ieviešanu visā pasaulē. Vašingtonas saskaņa (Washington consensus) ir uz tirgu orientētu principu kopums, ko izstrādāja ASV valdība un pieņēma starptautiskās finansu institūcijas, kas arī pārsvarā darbojas saskaņā ar ASV. Vājākajām un atkarīgajām valstīm Vašingtonas saskaņa nozīmē bargus strukturālus pārkārtojumus, kurus var raksturot ar šādām pamattēzēm: liberalizēt tirdzniecību un finanses, cenas atstāt tirgus ziņā, savaldīt inflāciju (t.s. makroekonomiskā stabilitāte), privatizēt. Valdības, tātad arī iedzīvotāju vairākums, nedrīkst iejaukties tautsaimnieciskās norisēs. Vašingtonas saskaņas ieviesējiem ir liels iespaids uz globālo kārtību. Daži analītiķi runā pat par “de facto pasaules valdību” vai “jauno imperiālisma laikmetu”. Protams, šī kārtība tiek pasniegta demokrātijas, privātas iniciatīvas, vārda un sirdsapziņas brīvības un pat cilvēka tiesību mērcē. …
