Par svarīgāko K. G. Jungs uzskatīja kolektīvo bezapziņu - superpersonisko un virsindividuālo pieredzi, kura nav atkarīga no cilvēka attīstības, no viņa apziņas. Par tās eksistēšanas formu viņš uzskatīja instinktus un arhetipus, proti, instinkts nosaka cilvēka specifisko uzvedību, bet arhetips izpaužas neapzinātā psihiskā saturā, tēlos un simbolos.
Zīgmunds Freids aizvien vēl tiek gan slavēts, gan kritizēts, taču, manuprāt, viņš ir 20.gs. neapšaubāms ģēnijs. Seksualitāte ir viens no instrumentiem, ar ko viņš preparēja cilvēku psihi un skaidroja tās likumsakarības, pēc kurām tā darbojas. Šī ievērojamā cilvēka ģenialitāte izpaužas nevis seksualitātes atklāšanā, bet cilvēku prāta darbības atšifrēšanā. Tajā balstās visa mūsdienu psiholoģija un psihiatrija. Viņš bijis ievērojams cilvēks arī tādēļ, ka radīja pamatu psihoanalīzes teorijai, iesāka pētījumus par psihi, kas pēcāk deva lielu atspērienu citiem zinātniekiem, jo viņiem bija ar ko sākt, proti, viņi varēja vai nu piekrist Z. Freidam vai arī noliegt viņu un radīt savu teoriju. Savukārt Karla Gustava Junga ideju ietekmē tika izveidotas dažādas organizācijas-„Psihologu klubs” 1916., K.G. Junga institūts Cīrihē 1948.g, kā arī mācība par arhetipiem 20.gs. 30. gados sekmēja rituāli mitoloģiskās literatūrzinātnes skolas izveidi.
…
