Tāda prognoze paredz, ka ES tiks galā ar sev noteiktajiem uzdevumiem( visdrīzāk ar politiskām metodēm). Tā arvien vairāk kļūs par pievilkšanas punktu citām Eiropas valstīm un aktīvi sekmēs visas Eiropas konsolidāciju.
Jaunais ES konstitūcijas projekts neapšaubāmi ES tuvina federācijai, padziļinot jau iepriekš raksturīgās ES federalizācijas tendences, it sevišķi jautājumā par ES ārpolitiku – tiek izveidots ES ārlietu ministra amats, kas pats par sevi jau liecina par tendenci ES „valstiskot”. Šķiet, pasaulē nav neviena cita starptautiska veidojuma bez ES, kas nebūtu valsts, bet tajā pašā laikā tam būtu „ārlietu ministrs”. Taču galvenā ES konstitūcijas funkcija ir konkretizēt un apkopot līdz tam pa dažādiem līgumiem izkaisītās ES konstitucionālās normas.
Apskatot visas Eiropas Savienības integrācijas teorijas, esmu nonākusi pie secinājuma, ka dalībvalstu savstarpējā integrācija laika gaitā ievirzījusies tādā situācijā, ka to varētu saukt par konfederāciju. Tomēr arī federāla valsts tā vēl nav, drīzāk – Eiropas Savienība ir ceļā uz federālas valsts statusu. Un, ar katru noslēgto līgumu, tā šim mērķim pietuvojas arvien tuvāk. Pēc jaunās Savienības konstitūcijas pieņemšanas jau pavisam droši varēs apgalvot, ka Eiropas Savienība ir vēl tuvāk federācijai.
…
