Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.09.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Dānijas monarhija', 1.
  • Prezentācija 'Dānijas monarhija', 2.
  • Prezentācija 'Dānijas monarhija', 3.
  • Prezentācija 'Dānijas monarhija', 4.
  • Prezentācija 'Dānijas monarhija', 5.
  • Prezentācija 'Dānijas monarhija', 6.
  • Prezentācija 'Dānijas monarhija', 7.
  • Prezentācija 'Dānijas monarhija', 8.
  • Prezentācija 'Dānijas monarhija', 9.
  • Prezentācija 'Dānijas monarhija', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Dānija ir konstitucionāla monarhija.

Patlaban monarham ir būtiska ceremoniāla loma, bet reālo varu ierobežo likumdošana un sabiedriskā doma.

Taču monarhs turpina īstenot trīs būtiskas tiesības:
tiesības prasīt konsultāciju
tiesības dot padomus
tiesības brīdināt

Karaliene pilda konstitucionālo lomu būdama valsts galva un īsteno izpildvaras kontroles funkciju.

Gadījumā, ja likums apdraud viņas pavalstnieku brīvību vai drošību, karaliene to var noraidīt.
Karalienes Margretas pilnais vārds ir Margrethe Alexandrine Thorhildur Ingrid.
Tēvs: Dānijas Karalis Frederiks IX (dzimis 1899.g., miris 1972.g.)
Māte: Zviedrijas princese Ingrīda (dzimusi 1910.g. mirusi 2000.g.)

Dzimusi 1940. gadā 16. aprīlī Amalienborgas Pilī, Kopenhāgenā, Dānijā.
Margreta bija jaunākā meita ģimenē. Četru gadu vecumā nāca pasaulē viņas
māsa princese Benedikte un vēl pēc diviem gadiem tagad bijusī Grieķijas
karaliene Anna- Marija.

Magrete nebija dzimusi, lai kļūtu par monarhieni, jo tajā laikā tikai vīrieši varēja
ieņemt troņa vietu. Tā kā viņai nebija brāļu, tika nolemts, ka kādu dienu troņa
vietu ieņems viņas tēvocis Knuds. Tomēr vēlāk, pieņēma jaunu likumu, ka
Dānijas troņa mantiniece var būt sieviete, ja vien tai nav brāļu.

1958. gadā 16. aprīlī, savā 18. gadu dzimšanas dienā paredzamā troņa
mantiniece Margrete ieņēma vietu Valsts padomē, un princese
vēlāk arī vadīja padomes sanāksmes bez karaļa.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants