| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | Likuma roba vispārīgs apraksts | 4 |
| 2. | Atklāti un aizklāti likuma robi | 7 |
| 3. | Sākotnējie un vēlākie likuma robi | 9 |
| 4. | Satversmes tiesas nozīme likuma robu novēršanā | 12 |
| NOBEIGUMS | 14 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 15 |
NOBEIGUMS
Likuma robs pastāv, ja likumā, ņemot vērā tā iztulkojumu, nav ietverts tiesisks noregulējums, kaut arī no tiesību sistēmas viedokļa šāds regulējums ir nepieciešams.
Likuma robs var pastāvēt vienīgi attiecībā uz tiesiski nozīmīgiem dzīves gadījumiem.
Par likuma robu nav uzskatāma arī likuma tiesībpolitiskā nepilnība, šo nepilnību var novērst tikai likumdevējs.
Likuma robu konstatācijai un pēc tam arī aizpildīšanai, tiek izmantota analoģija un teleoloģiskā redukcija.
Atklāts likuma robs ir tad, kad likumā attiecībā uz noteiktu dzīves gadījumu nav ietverts pozitīvs tiesiskais regulējums, kaut gan, ņemot vērā šī likuma mērķi, šādam noregulējumam vajadzētu pastāvēt.
Aizklātā likuma robā tiesiskais regulējums ir pārāk plašs un aptver tādus dzīves gadījumus, kādus tam nemaz nevajadzētu aptvert.
Sākotnējos un vēlākos likuma robus iedala pēc tā, vai likuma robs ir radies likuma pieņemšanas laikā vai arī vēlāk.
Satversmes tiesa neizskata likuma robu atbilstību Satversmei un neizvērtē to likumību.
Izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību augstāka spēka juridiskai normai, Satversmes tiesa paredz pagaidu regulējumu, kā arī norāda, kā jārīkojas konkrētajā situācijā.
…
Pats par sevi jēdziens „robs” nozīmē kaut ko trūkstošu, bet kura esamība ir sagaidāma. Pēc būtības esošais robs ir jāaizpilda ar kopēja kontekstā iederīgu veidu. Likuma robs pastāv, ja likumā, ņemot vērā tā iztulkojumu, nav ietverts tiesisks noregulējums, kaut arī no tiesību sistēmas viedokļa šāds regulējums ir nepieciešams. Citiem vārdiem, likuma robs ir likuma „plānam pretēja nepilnība” .
