Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.01.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Romiešu elēģija', 1.
  • Konspekts 'Romiešu elēģija', 2.
  • Konspekts 'Romiešu elēģija', 3.
  • Konspekts 'Romiešu elēģija', 4.
  • Konspekts 'Romiešu elēģija', 5.
  • Konspekts 'Romiešu elēģija', 6.
  • Konspekts 'Romiešu elēģija', 7.
Darba fragmentsAizvērt

4. grāmatā 11 elēģijas. Te pievēršas etioloģiskām elēģijām. Izmanto par paraugu Kallimhaha poēmu Cēloņi, pievēršoties Romas senatnei. Skaidro senās paražas un reliģiskos terminus. Tomēr te skaidri jūtams, ka tas nav viņa stils. Izteiksmīgas veidojas tikai epizodes, kur tiek ieviestas mīlas jūtas. Tā Propercijs arī uz vēsturiskā fona atrod iespēju risināt mīlas tematiku. Tā šeit ietvertas gan zinātniski mitoloģiskas, gan vairāk mīlas elēģijas. Tomēr zinātniskie sižeti ir bāli. 11. Elēģijā izvērš tēmu par uzticību laulībā, kas pilnīga atbilda Augusta politikai, viņa centieniem stiprināt ģimenes tikumus.
Izteiksmes ziņā Propercijs sarežģītāks nekā Tibulls. Kompozīcijas ziņā krājums ļoti sakārtots. Konkrēti pārdzīvojumi tiek pausti ar atbilstošu izteiksmi. Vairāk impulsīvs stils nekā Tibullam, impulsīva, dažkārt saraustīta doma. Stils turklāt kļūst sarežģītāks ar katru jaunu grāmatu. Kā hellēnistiskās skolas sekotājs pieblīvē rindas ar zinātnisku informāciju, mitoloģiskiem sižetiem, ģeogrāfiskām detaļām. Tā visa dēļ šo dzeju grūti lasīt.

Ovīdijs (43.18.g.m.ē.)
Viņa literārajā darbībā var saskatīt trīs posmus: mīlas dzejas, dzejas par mitoloģiskiem tematiem un trimdas laika dzejas.
Pēdējais spilgtākais no romiešu elēģijas autoriem. Attīsta šī žanra tradīciju, novedot to līdz pilnībai. Pēc viņa žanra tālākas attīstības vairs nav, tas beidz pastāvēt.
Amores – mīlas elēģijas trīs grāmatās. Tā ir viņa literārā debija, ar ko viņš arī kļuva populārs. Saskaņā ar tradīciju krājumam ir sava varone, ko Ovīdijs nosaucis par Korinnu, senās grieķu dzejnieces vārdā. Tomēr tieši Korinnai veltīti tikai daži dzejoļi. Tas vispār ir salīdzinoši vairāk nosacīts tēls, tam mazāk izteikta saistība ar vēsturisko prototipu. Ovīdijs, piemēram, smalki apraksta Korinnas izskatu, bet tai trūkst individuālu rakstura iezīmju. Ovīdijs apliecina, ka pārzin mīlas elēģijas žanra tradīciju – daudz alūziju uz citiem autoriem. Arī te sastopamas jau iepriekš apdzejotās, tipiskās situācijas un motīvi, tēli, tādējādi turpina tradīciju. Tomēr arī ienes elēģijā jaunas nianses.

Autora komentārsAtvērt
Atlants