Abas teorijas pieļauj izmaiņas sugu attīstīšanās procesā, taču abās teorijās ir arī strikti noteikts, ka izmaiņām pastāv robežas. Spilgtāk tas ir izteikts kreacionistiem, jo Dievs nav radījis uzreiz vairākus miljonus dažādas sugas ,bet Viņš ir radījis ierobežotu skaitu citu no citas izolētu radniecīgu augu vai dzīvnieku grupu. Katras šādas grupas iekšienē ir iespējams liels skaits variāciju. Evolucionisms skaidro, ka jauns ģenētiskais materiāls neveidojas un dabiskā izlase nerada jaunu sugu, tā tikai piemēro veco sugu jauniem apstākļiem. Pateicoties šiem diviem argumentiem evolucionisti apgāž paši savus uzskatus, ka „no vienas matērijas radās dažādu sugu dažādi organismi”. Bet tieši tāda arī ir mūsu pasaule – tā ir pilna ar dažādībām un unikālām atšķirībām katrai sugai attiecīgi! …
