Domāju, ka skolas gadi ir tieši tas vecumposms, kad cilvēks veidojas kā individualitāte, iezīmējas viņa spilgtākās rakstura īpašības. Citiem tas ir līderisms, sevis apliecināšana ar fiziskā spēka palīdzību, paņirgāšanās par fiziski vājākajiem sagādā baudu. Protams, liela nozīme bērnu audzināšanā ir diviem faktoriem – skolotāju attieksmei un ģimenei. Nereti (jo īpaši mūsdienās) bērni, kas dzīvo nabadzīgāk, nevar atļauties konkrētas lietas, tas viņiem rada šo sociālo pazemojumu. Tādā gadījumā, es uzskatu, piemēram, ļoti pozitīvs moments kādreiz padomju gados bija apģērbs, ko paredzēja nēsāt skolas laikā (formas), kas tik krasi bērnus neatšķīra vienu no otra tieši ārējā izskata ziņā, radot zināmu sociālās līdzvērtības principu.
Ikvienam vecākam, ir jāapzinās, ka bērns, izejot rītā no mājas, nokļūst sociāli atvērtā vidē, kura viņu var sāpināt, dažkārt pat pazemot, tādejādi radot daudzus kompleksus visai turpmākajai dzīvei. …
